Otrdiena, 22. jūnijs

“Brexit” mācības: Latvijas iedzīvotāji atbalsta ciešāku integrāciju

Pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā, secināts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciētajā publisko diskusiju cikla otrajā diskusijā par Latvijas drošību 21. gadsimta izaicinājumu apstākļos.

Diskusiju „Brexit mācības Latvijai un Eiropai” ar uzrunu atklāja Valsts prezidents, kurš atgādināja, ka valsts drošība nav tikai valsts militāra aizsardzība un robežu nostiprināšana. “Drošību veido arī valsts ekonomiskā attīstība, tiesu varas spēks, cilvēktiesību aizstāvība, dzimtenes mīlestība un daudzi citi faktori,” uzsvēra Raimonds Vējonis, atzīstot, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma ir ļoti daudz jautājumu par to, kā tā dēvētais “Brexit” ietekmēs Eiropas, tai skaitā Latvijas nākotni.

Diskusijas ievadā Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire uzsvēra, ka „Brexit rezultāti radīja šoka momentu pašā Lielbritānijā, kā arī visā Eiropas Savienībā. “Tagad, kad pirmais apjukums ir norimis, ir nepieciešams analizēt gan visus “Brexit” veicinājušos faktorus, gan to, kā eiropeiskā identitāte ir iesakņojusies Latvijas sabiedrībā un ko mūsu valsts iedzīvotāji sagaida no Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā,” norādīja G. Reire.

Socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar datiem, kas liecina, ka arī pēc britu referenduma Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā. SKDS veiktā aptaujā 45% respondentu atzina, ka Latvijas integrācija Eiropā viņos izraisa ļoti pozitīvas vai drīzāk pozitīvas emocijas, savukārt 23% atzina, ka izjūt negatīvas vai drīzāk negatīvas emocijas. “Līdzīgi kā Lielbritānijas gadījumā arī Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies par imigrāciju un nav pārāk pieņēmuši eiropeisko identitāti. Tomēr atšķirībā no britiem daudzi Latvijas iedzīvotāji no dalības ES saskata ekonomiskos ieguvumus, kā arī uzskata to par nepieciešamu valsts ārpolitikas un militārās aizsardzības jautājumu risināšanā, kas ir jo īpaši aktuāli pēc pēdējo gadu notikumiem Ukrainā,” stāstīja A. Kaktiņš.

Rīgas Stradiņa universitātes docents Edijs Bošs diskusijā analizēja svarīgākos britu iekšpolitiskos faktorus, kas izraisīja Lielbritānijas pilsoņu lēmumu izstāties no Eiropas Savienības: britu eiroskepses tradīciju, zemo eiropeisko identitāti, ekonomiskās nedrošības izjūtu, kas cieši saistīta ar bažām par strauju imigrācijas plūsmu no Austrumeiropas. Kā uzsvēra E. Bošs, liela nozīme “Brexit” gadījumā bijusi arī interneta laikmeta politisko kampaņu īpatnībām, jo internetā plaši pieejamā informācija nereti veicina iedzīvotāju politisko uzskatu radikalizēšanos.

Diskusijā tika argumentēts, ka migrācijas jautājumi bija viens no lūzuma punktiem “Brexit” kontekstā, un tie joprojām ir augstu Eiropas Savienības dienaskārtībā. Doktora grāda pretendente migrācijas studijās Koča Universitātē Stambulā Agnese Lāce uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski veidot koordinētu bēgļu integrācijas politiku ar ilgtermiņa perspektīvu. “Tieši vispusīga pieeja integrācijai ļaus pilnvērtīgi izmantot šo personu sociālekonomisko potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību un Latvijas izaugsmi,” norādīja A. Lāce.

“Latvijas gadījumā viens no satraucošākajiem “Brexit” aspektiem ir naida runas un starpnacionālās neiecietības izpausmju pieaugums Lielbritānijā pret tur dzīvojošajiem un strādājošajiem mūsu valstspiederīgajiem. Latvijas Republikas pilsoņi atrodas savas valsts aizsardzībā jebkurā vietā pasaulē, un Latvijas valdībai ir jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā spert diplomātiska vai tiesvedības rakstura soļus, lai panāktu Latvijas valstspiederīgajiem nodarītā kaitējuma pārtraukšanu un novēršanu,” diskusijā sacīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks.

M. Lejnieks arī norādīja, ka no juridiskā viedokļa “Brexit” pagaidām ir neformāls jēdziens, kuram ir politiska, sociālpsiholoģiska un ekonomiska dimensija, taču de facto Lielbritānijas izstāšanās process no Eiropas Savienības sāksies tikai tad, kad Lielbritānija par to formāli paziņos Eiropadomei.

Valsts prezidenta uzruna diskusijā

Foto no diskusijas skat. šeit

Informāciju sagatavoja Valsts prezidenta kanceleja